Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi
– Dzimšanas fakta reģistrācija
– Laulības reģistrācija
– Miršanas fakta reģistrācija
– Atkārtotu dokumentu izsniegšana
– Civilstāvokļa aktu ierakstu labošana un papildināšana
– Vārda vai uzvārda maiņa
– Tautības ieraksta maiņa
DZIMŠANAS FAKTA REĢISTRĀCIJA
Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē jaundzimušos un izsniedz dzimšanas apliecības.
Par bērna piedzimšanu mēneša laikā paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku deklarētās dzīvesvietas.
Ja bērna vecāki sastāv savstarpējā laulībā, reģistrējot dzimšanas faktu, jāiesniedz ārstniecības personas izsniegta medicīnas apliecība (oriģināls), kas apliecina dzimšanas faktu un jāuzrāda bērna vecāku personu apliecinošs dokuments un laulības apliecība.
Ja bērna vecāki laulībā nesastāv, paternitātes atzīšana notiek bērna tēvam un mātei personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai vai pie notāra publiski apliecinātu iesniegumu. Iesniegumu paternitātes atzīšanai var iesniegt, reģistrējot bērna dzimšanu, kā arī pēc tam, kad bērna dzimšana jau reģistrēta, vai jau pirms bērna dzimšanas. Paternitāti bērnam var atzīt tikai tādā gadījumā, ja bērna māte nesastāv citā laulībā.
Ja līdz bērna dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, ieraksta ziņas tikai par bērna māti, ailē par tēvu ievelkot svītru.
Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. Ja līdz bērna dzimšanas fakta reģistrācijai paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.
Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu (dokumentos vienmēr norādāms kā pirmais). Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, to ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu.
Pakalpojums ir bezmaksas un tiek sniegts nekavējoties pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas.
Dzimtsarakstu nodaļa nodrošina svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja bērna vecāki to vēlas. Par to noteikts pašvaldības maksas pakalpojums.
Normatīvie akti:
Latvijas Republikas Civillikums. Ģimenes tiesību daļa.
Civilstāvokļa aktu likums.
MK 29.11.2005 noteikumi Nr. 904 „Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz pamatojoties uz reģistru ierakstiem”.
Valsts valodas likums.
MK 02.03.2004 noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
LAULĪBAS REĢISTRĀCIJA
Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē laulības un izsniedz laulības apliecības.
Iesniegumu laulības reģistrācijai var iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no personu dzīvesvietas.
Laulībā var doties persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.
Izņēmuma gadījumā ar vecāku, aizbildņu, vai bāriņtiesas piekrišanu var doties laulībā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, ja laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu.
Personas, kuras vēlas doties laulībā, iesniedz dzimtsarakstu nodaļai noteikta parauga abu parakstītu kopīgu iesniegumu. Iesniedzot iesniegumu uzrāda: pasi vai personas apliecību, personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā uzrāda iepriekšējās laulības izbeigšanās dokumentu.
Ja persona, kura vēlas doties laulībā ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauju.
Ārzemnieks iesniegumam papildus pievieno attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegtu legalizētu dokumentu ar tulkojumu latviešu valodā, par to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos, kurus apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.
Pēc iesnieguma saņemšanas notiek laulības izsludināšana, izvietojot sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā uz vienu mēnesi.
Laulību var noslēgt vienu mēnesi un vienu dienu pēc laulību iesnieguma iesniegšanas.
Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai izsludināšanas termiņā nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem laulības pieteicējiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu.
Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
Noslēdzot laulību jaunlaulātie var mainīt uzvārdus: abi laulātie pieņem vienu uzvārdu vai savam uzvārdam pievieno otra laulātā uzvārdu.
Valsts nodeva par laulību reģistrāciju – Ls 5,-.
Dzimtsarakstu nodaļa, reģistrējot laulību, piedāvā izmantot papildus pakalpojumus svinīgai laulību ceremonijai.
Dzimtsarakstu nodaļa piedāvā arī nozīmīgu laulību gadadienu svinīgo ceremoniju, ja personas to vēlas.
Persona, kura vēlas doties laulībā ārvalstī, ģimenes stāvokli apliecinošu dokumentu var saņemt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai arī Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā iestādē ārvalstī, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.
Laulību var noslēgt arī pie garīdznieka. Informācija par garīdzniekiem, kuriem ir tiesības laulāt vai pildīt kapelāna pienākumus ir pieejama Tieslietu ministrijas mājas lapā www.tm.gov.lv
Normatīvie akti:
Latvijas Republikas Civillikums. Ģimenes tiesību daļa.
Civilstāvokļa aktu likums.
MK 29.11.2005 noteikumi Nr.904 „Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem”.
MK 28.06.2005 noteikumi Nr. 486 „Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā”.
Dokumentu legalizācijas likums
MK 08.09.2008 noteikumi Nr. 720 „Publisku dokumentu legalizācijas noteikumi”.
MK 02.03.2004 noteikumi Nr. 114 „Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”.
Likums „Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”.
MK 28.06.2005 noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību”.
MIRŠANAS FAKTA REĢISTRĀCIJA
Dzimtsarakstu nodaļa reģistrē miršanas faktu un izsniedz miršanas apliecību.
Par miršanas faktu paziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.
Par miršanas faktu paziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī persona mirusi vai mirušais atrasts, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas.
Lai reģistrētu miršanas faktu, jāiesniedz ārstniecības iestādes izsniegta apliecība par nāves iestāšanos, tiesas spriedums par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu vai rehabilitācijas iestāžu paziņojums par represētās personas nāvi, kā arī mirušās personas pase.
Pakalpojums ir bezmaksas un tiek sniegts nekavējoties pēc nepieciešamās informācijas un dokumentu saņemšanas.
Normatīvie akti:
Latvijas Republikas Civillikums. Ģimenes tiesību daļa.
Civilstāvokļa aktu likums.
MK 29.11.2005 noteikumi Nr.904 „Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem”.
ATKĀRTOTU DOKUMENTU IZSNIEGŠANA
Dzimtsarakstu nodaļa izsniedz atkārtotu apliecību, izziņu vai izrakstu no reģistra (civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošs dokuments).
Lai saņemtu civilstāvokļa akta reģistrāciju apliecinošu dokumentu, ieinteresētā persona iesniedz iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā, kur glabā attiecīgo reģistru. Garkalnes novada dzimtsarakstu nodaļa glabā civilstāvokļa aktu reģistrus no 1994.gada 1.janvāra.
Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi, dzimšanas, miršanas vai laulības gadu un attiecīgā reģistra sastādīšanas vietu, dokumenta nepieciešamības pamatojumu.
Dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu apliecinošu dokumentu izsniedz pret parakstu.
Ja iesniegums saņemts pa pastu, dzimtsarakstu nodaļa civilstāvokļa aktu apliecinošu dokumentu mēneša laikā nosūta dzimtsarakstu nodaļai atbilstoši iesniedzēja dzīvesvietai un par to paziņo iesniedzējam.
Dokumentus uz ārvalstīm nosūta saskaņā ar kārtību, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos vai ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta starpniecību.
Par atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecības izsniegšanu jāmaksā valsts nodeva Ls 1,-.
Par izziņu izsniegšanu ir noteikts pašvaldības maksas pakalpojums.
Normatīvie akti:
Civilstāvokļa aktu likums.
MK 29.11.2005 noteikumi Nr.904 „Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem”.
MK 28.06.2005 noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību”.
CIVILSTĀVOKĻA AKTU IERAKSTU LABOŠANA UN PAPILDINĀŠANA
Dzimtsarakstu nodaļa pēc pieprasījuma veic civilstāvokļa aktu ierakstu papildinājumus un labojumus.
Izmaiņas personas civilstāvokļa akta ierakstā, to papildinot veic pamatojoties uz tiesas spriedumu, dzimtsarakstu nodaļas atzinumu, uz personas iesniegumu, bez atzinuma sastādīšanas un uz administratīvo aktu.
Labojumus jebkurā civilstāvokļa akta ierakstā izdara, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas atzinumu.
Ieinteresētā persona iesniedz dzimtsarakstu nodaļā iesniegumu, kuram pievieno no papildināmā vai labojamā civilstāvokļa akta ieraksta izrakstīto dokumentu, dokumentus, kas pamato ieraksta papildināšanas vai labošanas nepieciešamību un ja veic personvārdu pielīdzināšanu, tad arī Valsts valodas centra izziņu par attiecīgās personas vārda(u) vai uzvārda rakstību latviešu valodā atbilstoši latviešu literārās valodas normām.
Dzimtsarakstu nodaļa pieprasa akta ieraksta norakstu (kopiju), citus iesnieguma pamatošanai un pretrunu novēršanai nepieciešamos dokumentus un sastāda atzinumu.
Iesniegumus par civilstāvokļa aktu ierakstu papildināšanu vai labošanu dzimtsarakstu nodaļa izskata viena mēneša laikā.
Pakalpojuma valsts nodeva ir Ls 3,-.
Ir noteikts pašvaldības maksas pakalpojums.
Normatīvie akti:
Civilstāvokļa aktu likums.
MK 29.11.2005 noteikumi Nr.904 „Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas kārtību, civilstāvokļa aktu reģistru paraugiem, reģistru glabāšanas kārtību un termiņiem, kā arī to dokumentu paraugiem, kurus izsniedz, pamatojoties uz reģistru ierakstiem”.
MK 28.06.2005 noteikumi Nr. 457 „Noteikumi par valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju apmēru un maksāšanas kārtību”.
VĀRDA UN/VAI UZVĀRDA MAIŅA
Vārdu vai uzvārdu var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis, vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:
– vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā;
– persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu;
– persona vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulāta uzvārdu;
– persona vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā;
– persona vēlas atgūt savu dzimto uzvārdu vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību, vai pēc laulības atzīšanas par spēkā neesošu;
– personai mainīts dzimums;
– viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu. Šajā gadījumā vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) var mainīt arī nepilngadīga persona, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu.
Vārda vai uzvārda maiņa nav atļauta, ja:
persona ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta;
personas vārda vai uzvārda ieraksta maiņas iemesls neatbilst iepriekšminētajiem iemesliem;
persona nav iesniegusi visus likumā noteiktos dokumentus.
Persona, kura vēlas mainīt vārdu vai uzvārdu, personīgi iesniedz jebkurā dzimtsarakstu nodaļā attiecīgu Ministru Kabineta noteiktu rakstveida iesniegumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Iesniegumam pievieno:
– nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem vecāku rakstveida piekrišanu vārda vai uzvārda maiņai, ja nepilngadīgā persona ir aizbildnībā, - aizbildņa rakstveida piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu par vārda vai uzvārda maiņas atbilstību nepilngadīgas personas interesēm;
– gadījumā, ja viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu un, ja nepilngadīga persona nav sasniegusi 15 gadu vecumu, iesniegumu iesniedz tās tēvs vai māte, vai aizbildnis, kā arī ja iesniegumu iesniedz aizgādnis personai, kuru tiesa atzinusi par rīcībnespējīgu – attiecīgi bāriņtiesas lēmumu par vārda vai uzvārda maiņas atbilstību aizbildnībā esošas nepilngadīgas personas vai rīcībnespējīgas personas interesēm;
– fotogrāfiju (4,5 x 3,5 cm).
Dzimtsarakstu nodaļa izskata maiņas iesniegumu un iesniegtos dokumentus, pieprasa nepieciešamos izrakstus no civilstāvokļa aktu reģistriem un vārda, uzvārda maiņas dokumentus un pieprasa no Sodu reģistra izrakstu par personas sodāmību. Sagatavotos dokumentus nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.
Lēmumu vārda vai uzvārda maiņai dod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors.
Pamatojoties uz spēkā stājušos lēmumu, Dzimtsarakstu nodaļa, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, papildina civilstāvokļa reģistrus un civilstāvokļa reģistru otros eksemplārus, kā arī sniedz nepieciešamās ziņas Sodu reģistram un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistram.
Valsts nodeva par vārda un uzvārda maiņu ir Ls 50,- (valsts nodevu nemaksā persona, kuras vārda un/vai uzvārda maiņas iemesls ir – viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu).
Noteikts pašvaldības maksas pakalpojums.
Iesniegumi:
Vārda maiņa
Uzvārda maiņa
Vārda un uzvārda maiņa
Normatīvie akti:
Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums.
MK 22.09.2009 noteikumi Nr. 1079 „Noteikumi par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesniegumu veidlapu paraugiem”.
TAUTĪBAS IERAKSTA MAIŅA
Tautības ieraksta maiņu var veikt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss. Persona vienu reizi ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret savu tiešo augšupējo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un var pierādīt savu radniecību ar minētajām personām. Ja personai mainīts tautības ieraksts pirms pilngadības sasniegšanas, tā ir tiesīga tautības ierakstu mainīt arī pēc pilngadības sasniegšanas.
Persona, kura vēlas mainīt tautības ierakstu, personīgi iesniedz jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, attiecīgu Ministru kabineta noteiktu rakstveida iesniegumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Iesniegumam pievieno:
– tēva vai mātes dzimšanas apliecību vai izrakstu no dzimšanas reģistra, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, un dokumentus, kuri apstiprina šo personu tautību;
– ja persona ir nepilngadīga vecumā no 15-18 gadiem – vecāku rakstveida piekrišanu vai, ja nepilngadīga persona ir aizbildnībā,- aizbildņa rakstveida piekrišanu un bāriņtiesas lēmumu par tautības ieraksta maiņas atbilstību nepilngadīgas personas interesēm;
– ja persona ir atzīta par rīcībnespējīgu, iesniegumu iesniedz tās aizgādnis ar bāriņtiesas lēmumu par tautības ieraksta maiņas atbilstību rīcībnespējīgas personas interesēm;
– ja personas vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu „lībietis (līvs)” – Ministru kabineta noteiktās lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi;
– izglītības dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina augstākajai (trešajai) pakāpei atbilstošu personas valsts valodas prasmi, bet gadījumos, ja persona ir 1. grupas invalīds, kam invaliditāte piešķirta bez termiņa ierobežojuma, 2. vai 3. grupas redzes, dzirdes vai runas invalīds vai ir vecāka par 75 gadiem, - izglītības dokumentu vai citu dokumentu, kas apliecina vidējai (otrajai) pakāpei atbilstošu personas valsts valodas prasmi, ja persona vēlas pašreizējo tautības ierakstu mainīt pret tautības ierakstu „latvietis”.
Tautības ieraksta maiņa nav atļauta: ja:
– persona pēc pilngadības sasniegšanas tautības ierakstu jau ir mainījusi;
– iesniegtie dokumenti nepierāda personas radniecības saites un radniecības pakāpi ar personu, kuras tautību tā vēlas iegūt;
– persona nav iesniegusi visus likumā noteiktos dokumentus.
Dzimtsarakstu nodaļa izskata maiņas iesniegumu un iesniegtos dokumentus, pieprasa citus iesnieguma izskatīšanai nepieciešamos izrakstus un izziņas. Sagatavotos dokumentus nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam.
Lēmumu par tautības ieraksta maiņu pieņem Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors.
Pamatojoties uz spēkā stājušos lēmumu par atļauju mainīt tautības ierakstu, dzimtsarakstu nodaļa papildina civilstāvokļa aktu reģistrus un civilstāvokļa aktu reģistru otros eksemplāru, kā arī sniedz nepieciešamās ziņas Sodu reģistram un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistram.
Valsts nodeva par tautības ieraksta maiņu ir Ls 50,- (valsts nodevu nemaksā persona, kura pašreizējo tautības ierakstu maina pret tautības ierakstu „lībietis (līvs)”.
Noteikts pašvaldības maksas pakalpojums.
Iesniegumi:
Tautības maiņa
Normatīvie akti:
Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums.
MK 22.09.2009 noteikumi Nr. 1079 „Noteikumi par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas iesniegumu veidlapu paraugiem”.
MK 03.11.2009 noteikumi Nr. 1270 „Noteikumi par atbildīgo lībiešu(līvu) organizāciju atzinuma sniegšanai par personas etnisko izcelsmi”.
